32510-2
Apkārt kalnu saule tek,
Pieguļnieku mekledama;
Pieguļnieki gudri vīri,
Iejāj jūras līcitie,
Niedru kaulu guni kūre,
Lai dūmiņi nekūpeja.

27541-0
Apkārt kalnu vien teceju,
Paladziņu padusê,
Paladziņu padusê,
Guļas vietu mekledamis.
Kur bij man nu gulèt?
Visi kalni noguluši.

31922-2
Apkārt kalnu liepas auga,
Apakš liepas avotinis,
Apakš liepas avotinis,
Tur meitiņas mazgajàs.
Par kalniņu puiši nāca,
Viņas nieka nebēdaja.

11624-2
Apkārt kalnu saule tek,
Gaŗu dienu kavedama;
Tāļu jāja slinki puiši
Dailu meitu lūkoties.
Tāļu jāja, dārgi pirka,
Pārved slinku, netikušu,
Pārved slinku, netikušu,
Snauž pirmâja vakarâ,
Pievērpuse mušai kāju,
Zirnaslima deguntinu.

13272-0
Kur tie jāje, duj bajari?
He, he, duj bajari!
Zīda puški zemi slauka.
He, he, zemi slauka!
Tie izjāja dienu, nakti,
He, he, dien' un nakti!
Uzjāj vienu augstu kalnu.
Viers to kalnu zaļa zāle,
Viers to zāli zelta rasa.
Apkārt kalnu liepas auga,
Apakš liepàm avotiņis.
Tur iznāce jaunas meitas
Veleties un mazgaties.
Iznāk viena itin smuka,
Glauda manu kumeliņu.
Vaj tu glaudi, vaj neglaudi,
Necelš' tevi mugurâi.
Iznāk otra vēl jo smuka,
Atceļ man tos vaŗa vārtus,
Atceļ man tos vaŗa vārtus,
Ielaiž mani sētvidûi.
Sijà auzas, smuka meitiņ,
Dod manam kumeļam.
Tas neēda pora zāli,
Nedzeŗ rāvu ūdentiņ',
Tas gribeja tīru auzu,
Miglâi pļautu āboliņ'.

31928-1
Apkārt kalnu gāju,
Kalniņâ uzkāpu,
Redzu savu sirdspuķiti
Gauži raudajot.
Pēc kam, sirsniņ, raudi,
Pēc kam žēlojies?
Kam tik smagi nopūties,
Pēc kam bēdajies?
-Kà es neraudašu,
Smagi nepūtišu,
Bāliņš manis karâ jāja
Karodziņu nest,
Karodziņu nast,
Zobentiņu celt,
Ienaidnieku pulciņâ
Asintiņas liet.
-Karâ jātin jāšu,
Karâ nepalikšu,
Karâ bija grūts mūžiņš
Tēva dēliņam.
To zin tēvu tēvi,
To zin pate māte,
Kas mūs dailus audzinaja,
Karodziņu nest.

31928-0
Apkārt kalnu gāju,
Kalniņâ uzkāpu,
Redzu tautu zelteniti
Gauži raudajam.
Ko tu, puķit, raudi,
Ko tu bēdajies?
-Kà es gauži neraudašu,
Bāliņš karâ jāj.
-Karâ ietin iešu,
Karâ nepalikšu,
Karâ bija grūts mūžiņš
Tēva dēliņam,
Karodziņu nesti,
Zobentiņu celti,
Ienaidnieku pulciņâ
Asintiņas liet.
Ne tur tēva, mātes,
Ne tur brāļu, māsu,
Ne tur savas līgaviņas
Svešâ zemitê.
Suma tēvs, māmiņa,
Plinte līgaviņa,
Zobeniņš īstais brālis
Svešâ zemitê.

13646-9
Māte vērpa istabâ,
Meitas mala maltuvê.
Ej, māmiņa, aplūkoti,
Vaj ir visas malejiņas:
Vaļâ logi, vaļâ durvis,
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Nāk māmiņa istabâ,
Asariņas slaucidama.
-Aun, dēliņ, zābaciņus,
Apvelc lūša kažociņu,
Seglo savu bēru zirgu,
Dzen māsai pakaļâ.
-Jāju, jāju vienu simtu,
Uzjāj' vienu augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ
Trīs deviņi muzikanti.
Ai, mīļie muzikanti,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Dzeniet aši kumeliņus,
Gan ir tāļi gabalâ.
-Jāju, jāju otru simtu,
Uzjāj' otru augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ
Trīs deviņi spēlmaniši.
Dievs palīdz, spēlmaniši,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Dzenat aši kumeliņus,
Gan ir tāļi gabalâ.
-Jāju, jāju trešu simtu,
Uzjāj' trešu augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ,
Tur bij viena liepu muiža.
Iznāk viens jauns puisits
Manim preti vārtu vērt.
Noņem manu kumeliņu,
Ieliek liepu stallitî.
Ieved pašu istabâ,
Paceļ baltu liepas krēslu,
Paceļ baltu liepas krēslu,
Pieceļ baltu liepas galdu,
Liek pie galda nosēsties,
Liek man ēsti, liek man dzert.
Es neēdu, es nedzēru,
Apkārt vien skatijos.
Tur redzeju sav' māsiņu
Baltâ linu micitê.
-Ēd, bāliņi, dzer bāliņi,
Līdz vairs tev neiešu,
Pa prātam man zemite,
Pa prātam arajiņš.

13646-31
Viena pate mums māsiņa,
Ik rītiņa malti gāja.
Ej, apraugi, māmuliņa,
Ko dar' mūsu malejiņa.
Atnāk māte raudadama,
Neatrada malejiņas.
Brāļi, brāļi, ko gaidati,
Aunieties zābakôs,
Aunieties zābakôs,
Velkat garus kažociņus,
Velkat garus kažociņus,
Jožat zaļus zobentiņus,
Jožat zaļus zobentiņus,
Liekat cauņu cepurites,
Seglojati kumeliņus,
Jājat māsas mekleties.
Jājam, brāļi, pirmo simtu.
Uzjājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņâi
Spēlè pieci spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Priekš kà jūs spēlejiet?
-Spēlejam to meitiņu,
Kur' šodieni garam veda.
-Mani mīļi spēlmaniši,
Vaj jau seni garam veda?
-Dzenatiesi, nava tālu,
Panāksieti celiņâi.
Jājam, brāļi, otru simtu.
Dajājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņâ
Spēlè seši spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Priekš ka jūs spēlejat?
-Spēlejami to māsiņu,
Kur' šodieni garam veda.
-Mani mīļi spēlmaniši,
Vaj jau seni garam veda?
-Dzenatiesi, nava seni,
Panāksieti celiņâi.
Jājam, brāļi, trešo simtu.
Uzjājami liepu mežu,
Laužam šautru pilnus klēpus,
Metam ciema sētmalâ.
Satrūkàsi ciema suņi,
Iztek divi zeltenites,
Iztek divi zeltenites,
Ieved mūs pagalmâi,
Ieved mūs pagalmâi,
Piesien mūsu kumeliņus.
Ieved mūs istabâi,
Sēdin' galda galiņâi.
Uzliek gārdu mielastiņu,
Liek mums ēsti, liek mums dzert.
Ni es ēžu, ni es dzēru,
Apkārt vieni raudzijos,
Ieraudziju sav' māsiņu,
Balta mice galviņâi,
Balta mice galviņâi,
Pirkstâ zelta gredzeniņis.