Aitas.
29087-2 Krūma māte, vecà māte, Gani manas avitiņas; Kad es iešu tautiņâs, Ik pret krūma ziedu likšu, Ozolam zelta kroni, Bērziņam sudrabiņa, Mazajam kārkliņam Maukšu zelta gredzentiņu. 29087-0 Krūma māte, meža māte, Gani manas avitiņas; Kad es iešu tautiņâs, Ik pie krūma ziedu likšu. 29088-1 Podiņš mugurâ, Puspodiņš ļipâ!- Kad ieraugi gūbainiti, Paliec par sila čakarniti. 29088-0 Kupla mana aitiņa, Pods mugurâ, Pods mugurâ, Puspods astê. 29089-0 Še, mēslu māte, tava daļa, Neņem pate savu roku. 29090-1 Jūrmalâ gari kārkli Tie būs labi viju vīt; Avenam gara vilna, Ta būs laba dzīparam. 29090-0 Smuidri kārkli, gari kārkli, Tie bij labi viju vīti; Avenam gara vilna, Ta bij laba dzīpariem. 29091-0 Tav, māsiņa, slikta laime, Tav pelekas avetiņas: Saka tevi netikušu, Redz pelekas villainites. 29092-0 Tev, māsiņa, slikta laime, Tev pelekas avitiņas. -Tev, māsiņa, vēl jo slikti, Ne tev mellas, ne pelekas. 29093-1 Dzeltanà cielaviņa Aitas gana tīrumâ. Gani, gani, cielaviņa, Būs man baltas villainites.
|