Aitas.
29064-4 Viena pate man aitiņa Pelekàme kājiņàm; Es audišu villainiti Pelekàme kantitèm. 29065-0 Aitiņai mīksta villa, To es nesu rociņê; Goviņai garas kājas, Ta par upi pāri brien. 29066-0 Aitu bariņš atskrēja Pa lielo tīrumiņu; Atnāk paša ganitaja, Vilnanites rakstidama. 29066-1 Vušku bireite pòrskrèje Par kaļņeņu sprinndzádama; I gaņeite pakaļ tak, Vyllnòņeiti raksteidama. 29067-0 Audzè, Dievs, man aitiņas, I baltàs, pelekàs, Man vajaga villainišu I balto, peleko: Baltàs segšu saulitê, Pelekàs migliņâ. 29067-1 Dod, Dieviņ, man aitiņas, Dodi baltas i pelekas, Izaudišu vilnainites I baltas, i pelekas Baltàs segšu saulitê, Pelekàs lītiņâ. 29068-2 Aveniņ buceniņ, Nelien lazdu krūmiņâ; Līsi lazdu krūmiņâ, Kodìs buža kājiņâ. 29068-0 Aveniņ buceniņ, Nelec rožu dārziņâ; Lēksi rožu dārziņâ, Kodìs bite kājiņâ. 29068-3 Sika bika, aveniņ, N'ej krūmiņa maliņâ; Iesi krūma maliņâ, Kodìs buka kājiņâ. 29068-1 Aitiņ mana sīksprodzite, Nelec mēļu dārziņâ; Mēļu puķei sīva lapa, Kož tavâi kājiņâi.
|