SĀKUMLAPA| PAR DAINU SKAPI| PALĪDZĪBA| ATSAUKSMES
Nelaiķa dvēsele iet pie Dieva debesīs.
Katalogs > ... > Slimība, nāve, bēres. Senās bēru ierašas un svinēšana, un dažādas māņticības druskas par miršanu un mirušiem. > Nelaiķa dvēsele iet pie Dieva debesīs.
Rezultāti: 1 - 10 no 39
27591-0
Vai, dieniņa, man' dieniņa,
Tu atnāci nezinama!
Nu iet mana dvēselite
Jēzus Kristus rociņâ.
27592-0
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Kam jaunai man nomirt,
Kam manai dvēselei
Daudzi grēku nepelnìt!
Es aizietu pie Dieviņa,
Kà ieviņa ziededama.
27593-0
Aiz ko man dvēselite
Drīz pie Dieva nenogāja?
Ni svētija svētdieniņas,
Ni saulites noejot.
27594-1
Diezgan labi, diezgan labi
Man viņâ saulitê:
Netin' spoļu vakarâ,
Nededž' skalam abej' galu.
27594-0
Aiz ko mana dvēselite
Drīz pie Dieva nenogāja?
Vakarâ spoles tinu,
Otru galu skalam dedzu.
27594-2
Kad es būtu zinajuse,
Kà dzīvot šâi saulê,
Netīt' spoļu vakarâ,
Nedegt' skalu abu galu.
27594-3
Labi būs, labi būs
Ir viņâ saulitê,
Netin spoļu vakarâ,
Nededz skalu abi gali.
27594-4
Nebūs labi, nebūs labi
Tur viņâ saulitê,
Kas tin vārpstu vakarâ,
Abi gali skalam deg.
27594-5
Tie bij mani pirmie grēki,
Pie Dieviņa pieejot:
Vakarâ spoles tinu,
Ačagarni skalu dedžu.
27595-0
Dieviņš veda dvēseliti
Pliku, kailu debesîs;
Te palika miežu lauki,
Te mantiņa, bagatiba.
1234»
Rezultāti: 1 - 10 no 39
meklēt Dainu skapī