SĀKUMLAPA| PAR DAINU SKAPI| PALĪDZĪBA| ATSAUKSMES
Grūtas sievas pienākumi; josta devītā rakstā; vēsts mātei un vecmātei.
Katalogs > ... > Grūtniecība. > Grūtas sievas pienākumi; josta devītā rakstā; vēsts mātei un vecmātei.
Rezultāti: 1 - 10 no 25
1058-0
Mīļa Māŗa dusmas tura
Uz jaunàm sieviņàm,
Kam tàs gāja pliku galvu,
Ar basàm kājiņàm.
1059-1
Paldies manai māmuļitei,
Viegla mana dvēselite:
Nav sēdejse uz akmeni
Grūtajàs dieniņâs.
1059-0
Paldies saku māmiņai
Par to vieglu dvēseliti:
Nesēdejse uz akmeni
Grūtajâsi dieniņâs.
1060-0
Es apvilku zīda svārkus
Līdz kājiņu galiņam,
Lai ļautiņi neredzeja
Māŗas mīļu dāvaniņu.
1060-1
Man apvilka mīļa Māŗa
Līdz zemiti zīda svārkus,
Lai ļautiņi neredzeja
Māŗas dotas dāvaniņas.
1060-3
Velcies, mana līgaviņa,
Līdz zemiti brūnus svārkus,
Lai ļautiņi neredzeja,
Ko tev deva mīļa Māŗa.
1060-2
Velc, kūmiņa, brūnus svārkus
Līdz papēžu galiņam,
Lai ļautiņi neredzeja
Māŗas dotu dāvaniņu.
1061-0
Manim bija raiba josta
Deviņiem ielokiem.
Kad paspruka devitâ,
Tad uz pirti: vai, vai, vai!
1062-2
Es tev saku, tautu dēls,
Mērc tu miežus dīķitî:
Jūlit' savu jostu laida
Devitâ ķēditê.
Kad ta laistu desmitâ,
Tad vairs laika tev nebūs.
1062-0
Es saciju tautiešam,
Lai mērc miežus ūdenî:
Jau jostiņu es palaidu
Devitâ rakstiņâ.
123»
Rezultāti: 1 - 10 no 25
meklēt Dainu skapī