|
Izvērstā meklēšana
Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
Meklēja avotu 152a Rezultāti: 101 - 110 no 121 10755-0
Tas man tika, alutinis
Rudajāmi actinàm;
Tas man tika, arajinis
Zemjotàmi kājinàm. 34663-1
Es kāzâsi atnākdama
Skādi vien padariju:
Es saplēsu mālu podu,
Puišam dēlu pataisiju. 6599-5
Samisuse upe tek,
Samisuse Daugaviņa;
Noskumuši man' brāliši,
Kad staigaju vaiņagâ.
Nebēdajat jūs, brāliši,
Es jums kauna nedarišu,
Es nekāršu šupuliti
Sava brāļa istabâ;
Kāršu tautu klētiņâ,
Pie brāliša sērst iedama. 3323-0
Ta puķīte dūņu smaku,
Kas aug viena ezera;
Ta meitiņa netikuse,
Kas aug viena māmiņai. 17022-0
Ai, lūdzama mātes māsa,
Man māmiņas vairs nebija,
Kas sasedza villainites. 1465-0
Bagata brāliša kristibas dzēra;
Ir gailitis izteceja medojàmi kājiņàm. 18451-0
Es cereju, brūti veda,
Līķi veda, līķi veda:
Sirmi zirgi, kalti rati,-
Noskumuši bāleniņi. 1627-0
Es jauna meitiņa kūmâsi gāju;
Ne man kurpišu, ne sudrabiņa. 9522-0
Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani kalejam:
Kalejami melni zobi,
Melni nagi nodeguši. 17378-1
Ai, Dieviņi, ko darišu
Ar mazaju bāleniņu?
Man jaiet(i) tautiņâs,
Brālits gula šūpulê.
Lieku pūra dibinâi,
Vedu līdza tautiņâs.
Tas būs labis kādu dienu
Sīvu tautu valditajs. Meklēja avotu 152a Rezultāti: 101 - 110 no 121 |
