13595-32
Skreju, skreju, teku, teku
Gaŗam straujas upes mal'.
Atsēdos, nodzēros
Straujupites ūdentiņ'.
Atskrien zaļais līdeciņš,
Norauj manu vainadziņ'.
Ņem, bāliņ, ošu laiv',
Dzen vainag' pakaļâ.
Ošu laiva grūta laiva,
Dziļi grime dibinâ.
-Ņem, bāliņ, liepu laiv',
Ta var viegli vizinàt.
Jau sadzine, jau panāce
Bandu puiša klētiņâ,
Laba vīra rociņâ.
Sola, bāliņ, simtu mārk',
Atņem manu vainadziņ'.
-Es sasolu divi simt',
Viņš galviņu nepagriez'.
Tà sacija nedodam:
Dod vainagu valkataj'
Ar visiem šūpuļiem.

13032-0
Es māmiņ' viena meit',
Es ta visskaistakà,
Kuŗš puisits man' ieraug'
Tas mani nobučoj'.
Jauni kungi, veci kungi,
Visi mani iemīļoj'.
Jo tie man' iemīļoj',
Jo es gauži lepojos.
Aiz to lielo lepnumiņ'
Veca, līka palikus',
Kuru stundu iedomaj',
To es gauži noraudaj'.

28254-1
Velc, velc, kumeliņ,
Man' saknaiņ' līdumiņ',
Rudenî tev nopircìs
Zvārguļaiņus iemauktiņus,
Bērs auziņ' silitê,
Liks amal' redelês.

30090-0
Vai, bāliņ, vai, bāliņ,
Laidisim peldu kumeliņ',
Lai pelž (peld) mūsu kumeliņš
Zeltajâ zālitê.

31111-1
Vai, jūs kungi, vai, jūs kungi,
Puiši vīle kumeliņ':
Tapat stāvej' staļļa duris
Vakareju slēdzumiņ'.

34234-0
Krāši dziedej' Ropažnieki
Zaķuraga krodziņâ;
Melnas ogles vezmiņâ,
Balta nauda maciņâ.

5035-0
Man bij viena zelta roz',
Kur mēs to stādisim?
Tur mēs to stādisim,
Pašâ kalna galiņâ.
Tur uzauga gaŗas rozes
Līdz pašàm debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pār ? tiem rožu zariņiem.
Es atradu Dieva dēl'
Kumeliņu seglojot.
- Labrīt, labrīt, Dieva dēls,
Voi redzej' tēv ar māt'?
- Tēvs ar māti Vāczemê
Bāluliņam kāzas dzer.
Es nogāju Vāczemê
Pār ? tiem jūras līcišiem.
-Labrīt, labrīt, tēvs ar māt',
Kur jūs mani maz' atstājat?
Es uzaugu liela meit',
Šūpulit' es vien atrad',
Šūpulit' es vien atrad'
Kur es maziņš līgojos.

13250-55
Čīkstej mani liepu sedli,
Kumeliņu sedlodam.
Kad kumeļu apsedlo,
Apvilku trīs brūnus svārkus,
Apvilk baltu slēž kreklu,
Apjozos zobeņu,
Uzlik caunu cepurit,
Tad uzkāpe kumeļâ.
Jāju, jāju visu nakt,
Ceļam galu nedabu.
Uzjāj vienu augstu kalnu,
Ieraug vienu lielu ciem.
Iztek treju zeltenit
No ta viena liela ciem.
Divi mani pašu vede,
Treša manu kumeliņ.
Ieved manu kumeliņ
Pašâ staļļa dibinâ,
Ber auziņas silitê,
Met amol redelês.
Ieved mani istabâ,
Paceļ melnu ādas krēslu,
Paceļ baltu liepas galdu,
Uznes vienu alus bļod,
Divi sudrab' biķerišus,
Tur es ēd, tur es dzēru
Līdz pašam vakaram.
Taisij manim siena gult
Tumšajâ kaktiņâ,
Lai es varu nolūkot,
Ko dar ciema zeltenites.
Viena vērpe, otra aude,
Treša zīdu šķetinaj.
Ta būs mana līgaviņ,
Kas to zīdi šķetina.
Ja māmiņa to nedos,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani racisiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Pakaļ rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzaugs kupla roz'
Uz manàm krūtiņàm,
Tur tecès jaunas meitas
Ik svētdien kroni pīt.
Nopinušas rožu kron',
Ieies Māŗas baznicâ,
Apakš Māŗas altarit.
Lai dzied mans augumiņš
Jaunu meitu galviņâ.

31298-1
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Man nabagu bāluliņ.
Kungi prasa lielu ties',
Smilges auga tīrumâ.

11987-1
Kuŗš puisits zirgu glaud,
Tas glaud savu līgaviņ';
Kuŗš puisits zirgu kuļ,
Tas kuļ savu līgaviņ'.